Kāpēc Eiropas Savienības klimata politikas mērķu nākotne ir atkarīga no mājokļu pārvaldniekiem?

Kāpēc Eiropas Savienības klimata politikas mērķu nākotne ir atkarīga no mājokļu pārvaldniekiem?

Klimata pārmaiņas ietekmē ikvienu pasaules reģionu. Polārais ledus kūst, jūras līmenis paaugstinās. Ekstremāli laikapstākļi un lietusgāzes dažos reģionos kļūst arvien biežākas, bet citus skar arvien smagāki karstuma viļņi un vētras. Ir paredzams, ka nākamajās desmitgadēs šīs norises pastiprināsies. Viens no galvenajiem paātrināto klimata pārmaiņu virzītājspēkiem ir CO2 emisijas un zemes resursu pārmērīga izmantošana. Tomēr nereti mēs uzskatām šīs problēmas par kaut ko tālu, tādu, kas mūs neskar, un neuztraucamies par tām. Bet šī problēma ir daudz tuvāk mūsu mājām, nekā lielākā daļa domā. Burtiskā nozīmē.

Nelietderīgi izšķiestā enerģija

Kopumā Eiropas Savienībā ēku sektorā tiek patērēts 40 % no kopējā enerģijas patēriņa, un tas rada 36 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām, kuras, saskaņā ar Eiropas Komisijas 2020. gada ziņojumu, galvenokārt veidojas ēku būvniecības, ekspluatācijas, atjaunošanas un nojaukšanas procesos. Tāpēc ēku energoefektivitātes uzlabošanai ir būtiska nozīme, lai līdz 2050. gadam sasniegtu Eiropas zaļā kursa vērienīgo mērķi par klimatneitralitāti.

Pašlaik aptuveni 75% no ES ēku fonda ir energoneefektīvas. Tas nozīmē, ka liela daļa izmantotās enerģijas tiek izšķērdēta. Šādus enerģijas zudumus var samazināt, uzlabojot esošās ēkas, kā arī  cenšoties rast viedus risinājumus un izmantojot energoefektīvus materiālus, būvējot jaunas mājas.

Ēku energoefektivitāte Eiropā ir jāuzlabo. Esošo ēku atjaunošana varētu samazināt ES kopējo enerģijas patēriņu par 5–6 %, bet oglekļa dioksīda emisijas – par aptuveni 5 %. Tomēr vidēji katru gadu tiek atjaunoti mazāk nekā 1 % no ēku fonda. (Dalībvalstu rādītāji svārstās no 0,4 % līdz 1,2 %.) Lai sasniegtu šos klimata un enerģētikas politikas mērķus, pašreizējiem atjaunošanas rādītājiem vajadzētu vismaz divkāršoties. Tāpēc tā vietā, lai koncentrētos tikai uz jaunām ēkām, lielāks izaicinājums ir virzīt esošo ēku fondu uz zemiem enerģijas patēriņa rādītājiem.

Trūkstošās zināšanas

Uz doto brīdi daudzdzīvokļu māju īpašniekiem ir ierasts deleģēt ēku uzturēšanu profesionālam mājokļu pārvaldīšanas uzņēmumam. Tāda ir prakse gan Rietumeiropā, gan Austrumeiropā. Tomēr bijušajās Austrumu bloka valstīs ir neviendabīga dzīvokļu īpašnieku struktūra, un visbiežāk šie īpašnieki ir fiziskas personas, kas paši dzīvo viņiem piederošajos dzīvokļos.

Mājokļu pārvaldnieka prasmei pārvaldīt ēkas un komunicēt ar īpašniekiem ir svarīga loma ēkas vispārējo apstākļu un energoefektivitātes uzlabošanā. Parasti mājokļu pārvaldību nodrošina privāts uzņēmums, kam tirgū ir vairāki konkurenti, kuri visi ir ieinteresēti sniegt atbilstošos pakalpojumus. Mājokļu pārvaldnieks ir persona, kurai ir iespējas uzsākt un īstenot ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projektus.

Diemžēl daudziem mājokļu pārvaldniekiem šajā virzienā nav pietiekamu zināšanu, un tos nemudina ne klienti/īpašnieki, ne valsts. Tāpēc, izstrādājot jaunu politiku ēku atjaunošanas veicināšanai Eiropā, liela uzmanība jāvelta mājokļu pārvaldnieku lomai šajā procesā, jo pārvaldnieki būs tie, kas nodrošinās, ka līdz 2050. gadam ES ēku fonds kļūs klimatneitrāls.

“Lai sasniegtu Latvijas attīstības plānošanas dokumentos (NAP 2027, NEKP 2030 un Ēku atjaunošanas stratēģijā) izvirzītos mērķus ēku energoefektivitātes jomā, nepieciešami atbilstoši izglītoti mājokļu pārvaldnieki ar prasmēm energoefektivitātes jautājumos, kuri spētu organizēt energoefektivitātes pasākumu īstenošanu un ēku atbilstošu uzturēšanu pēc šo pasākumu veikšanas,” uzsver Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta direktore Ineta Geipele.

Nepilnību novēršana

Viens no instrumentiem mājokļu pārvaldnieku ietekmes stiprināšanai varētu būt papildu vai obligāta sertifikācija. Šobrīd ES mājokļu pārvaldniekiem nav vienotu prasību, un tikai dažās dalībvalstīs, tostarp Latvijā, ir nepieciešama speciālā izglītība, lai veiktu nekustamo īpašumu pārvaldīšanu. Mājokļu pārvaldīšanā vērojams prasmju un kompetenču trūkums, īpaši organizējot atjaunošanas procesus. Tāpēc Vācijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācija (Verband Immobilienverwalter Deutschland – VDIV) ir izstrādājusi apmācību kursu mājokļu pārvaldniekiem, lai īstenotu energoefektivitātes pasākumus daudzdzīvokļu mājās. Programmas nosaukums ir Klimaverwalter (Mājokļu pārvaldnieks ar kompetencēm klimata jautājumos).

“Apmācības kursa pieredze skaidri parāda, ka klimata aizsardzības un ēku atjaunošanas jomās nevar gūt panākumus bez kvalificētiem mājokļu pārvaldniekiem. Energoefektivitātes pasākumu veikšanas procesā mājokļu īpašnieku apvienībās viņi ir būtiski starpnieki komunikācijā starp īpašniekiem, īrniekiem, pakalpojumu sniedzējiem, būvniecības uzņēmumiem un enerģētikas konsultantiem,” saka Vācijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku jumta asociācijas (Dachverband Deutscher Immobilienverwalter – DDIV) priekšsēdētājs Wolfgang D. Heckeler.

Izmaiņas kompetencēs – izmaiņas attieksmē

Moduļveida kursu “Sertificēts mājokļu pārvaldnieks ar kompetencēm klimata jautājumos (Certified Climate Administrator DDIV/EBZ)” Nacionālās klimata aizsardzības iniciatīvas (National Climate Protection Initiative) ietvaros finansē Vācijas Federālā Vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministrija (Federal Ministry for the Environment, Nature Conservation and Nuclear Safety). Aptverot daudzos atjaunošanas procesa posmus, šajā kursā tiek izmantoti klātienes semināri, vebināri un pašmācības fāzes, lai sniegtu zināšanas būvniecībā, tehnoloģijās un juridiskajos jautājumos, kā arī zināšanas par finansēšanu un finanšu instrumentiem, lai varētu kompetenti vadīt un koordinēt atjaunošanas procesus. Bez tam tiek piedāvāta arī tādu prasmju apguve kā projektu un konfliktu pārvaldība. Pirmajās pilotapmācības piedalījās 22 praktiķi – mājokļu pārvaldnieki, kuri iegūtās zināšanas jau veiksmīgi pielieto savā ikdienas darbā.

Viens no Klimaverwalter apmācību dalībniekiem Thomas Thiele stāsta: “Vissvarīgākais un uz nākotni vērstais mācību aspekts bija klimata aizsardzības jautājumi, kuriem jābūt katra šāda veida pasākuma darba kārtības prioritātei. Atzinīgi vērtēju arī noderīgo informāciju par tehniskajiem jautājumiem (tehnoloģijas, apkures sistēmas, siltumizolācija), kas saistīti ar ēku termiskās noturības paaugstināšanu.”

“Holistiska pieeja ēku pārvaldīšanā attiecināma arī uz ēku uzlabošanu no energoefektivitātes viedokļa. Mēs esam izveidojuši papildu apmācību piedāvājumu, kas novērš būtiskus trūkumus izglītībā un veicina tādu kompetenču attīstību, kas ir neaizstājamas pārvaldniekiem, kuru rīcībā nav tehnisko departamentu,” saka Klaus Leuchtmann, Eiropas Mājokļu un nekustamā īpašuma nozares mācību centra (Europäisches Bildungszentrum der Wohnungs und Immobilienwirtschaft (EBZ) izpilddirektors, skaidrojot šī apmācību formāta īpašās priekšrocības.

Priekšā vēl ir tāls ceļš ejams. Ar pašreizējo mājokļu pārvaldnieku kvalifikāciju nepietiek, lai līdz 2050. gadam sasniegtu ES klimata politikas mērķus. Mājokļa pārvaldnieka vispārējo tēlu iespējams uzlabot – ir jāpieliek pūles, lai padarītu profesiju pievilcīgāku un cienījamāku sabiedrībā, jo atjaunošanas procesā liela nozīme ir katram mājokļu pārvaldniekam. To var panākt, uzlabojot pārvaldnieku administratīvās prasmes un nodrošinot pakalpojumu un izmaksu pārredzamību. Vēl viens svarīgs elements noteikti būtu finansiālie ieguvumi vai papildu finansējums, kas varētu strauji uzlabot mājokļu pārvaldnieku sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Mājokļu pārvaldnieku profesijas nozīme pašlaik tiek novērtēta par zemu – viņiem ir iespējas ievērojami ietekmēt daudzu energoefektivitātes problēmu risināšanu ES. Pašreizējai attieksmei pret šo profesiju ir jāmainās – viņi ir tuvojošā ēku atjaunošanas viļņa līderi. Un jaunā mācību kursa mērķis noteikti ir mainīt šo attieksmi. 2050. gads varētu šķist mūžības attālumā, bet, kā jau ir daudzkārt pierādījies – laiks  rit ātri.


Kļūsti par ēku atjaunošanas procesu ieviešanas līderi!

Profesionālās apmācības kursi, lai paaugstinātu iemaņas klimata jautājumos mājokļu pārvaldniekiem Polijā un Latvijā, tiek gatavoti, un tie notiks 2022. gadā. Plašāka informācija būs pieejama tuvākajā laikā, bet tikmēr – piesakieties jaunāko ziņu saņemšanai un esiet gatavi piedalīties ēku atjaunošanas procesu ieviešanā!

Pašlaik ir uzsākta mājokļu pārvaldnieku apmācības kursu izstrāde, galveno uzmanību pievēršot energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Apmācībā tiks izmantota jauna pieeja zināšanu pārnesei uz Poliju un Latviju no Vācijas, kur jau izstrādāta inovatīva mācību programma profesionāliem mājokļu pārvaldniekiem. Projekts CLI-MA tika uzsākts 2020. gada oktobrī un turpināsies līdz 2023. gada martam. Projekts tiek ieviests Eiropas Klimata iniciatīvas programmas (The European Climate Initiative EUKI) ietvaros.